Kas ir disleksija?

Disleksija ir mācīšanās traucējumi, kas rada bērnam grūtības gan iemācīties lasīt, gan saprast uzrakstīto. Disleksijai ar intelektu nav nekādas saistības, jo pat bērniem, kuriem ir vidējs un augsts intelekta līmenis un kuriem ir motivācija mācīties, kā arī daudz iespēju lasīt, ir novērojama disleksija. Disleksijas gadījumā bērniem ir grūtības saprast saistību starp uzrakstīto burtu un izrunāto skaņu. Tāpat disleksija bieži izpaužas kā grūtības rakstīt un runāt.

Neskatoties uz to, ka disleksija nav nekāds retums, vēl aizvien nav īsti zināms, kas ir tās cēloņi. Kā izpētīts, disleksijai ir saistība ar smadzeņu veidošanās procesu un saņemtās informācijas apstrādi – disleksijas gadījumā informācijas apstrāde notiek pretējā smadzeņu pusē nekā tiem, kuriem nav disleksijas. Kādēļ smadzenes informāciju apstrādā šādi, nav īsti zināms. Skaidrs ir viens – disleksijai var būt dažādas smaguma pakāpes, kā arī to var pārmantot, tādēļ ģenētikai šajā gadījumā ir nozīme.

Ja bērns, kuram ir diagnosticēta disleksija, saņem atbilstošu palīdzību un tiek pareizi mācīts, tas var iemācīties lasīt, labi mācīties, kā arī būt labs darbinieks. Pats būtiskākais ir diagnosticēt disleksiju pēc iespējas ātrāk, lai varētu bērnam nodrošināt nepieciešamo palīdzību un atbalstu.

Bērniem, kuriem ir disleksija, parasti ar grūtībām saprot sakarību starp burtu un skaņu, kā arī tiem ir grūtības savienot kopā skaņas, lai izveidotu vārdu. Tā kā disleksijas gadījumā bērniem visbiežāk ir nepieciešams ilgs laiks, lai izburtotu vārdu, tiem ir grūtības izlasīt visu teikumu un vēl saprast tā nozīmi. Ir gadījumi, kad bērniem ir grūtības atšķirt atsevišķas skaņas, piemēram, burtu “p” no burta “b” vai arī noteikt pareizo burtu secību.

Disleksija parasti tiek diagnosticēta jau sākumskolā. Ir gadījumi, kad disleksija neizpaušas līdz pat brīdim, kad bērns pieaug un sāk mācīties gramatiku un sintaksi, kā arī sāk lasīt garākus un sarežģītākus tekstus. Gadās, ka disleksijas netiek diagnosticēta vairāku gadu garumā, radot nopietnas lasīšanas problēmas un līdz ar to arī zemu pašvērtējumu.

Par disleksiju pirmsskolas un sākumskolas vecuma posmā var liecināt šādas pazīmes:

  • bērnam ir grūtības iemācīties runāt;
  • bērnam ir grūtības izrunāt garākus vārdus;
  • bērnam ir grūtības atrast vārdus ar atskaņām;
  • bērnam ir grūtības iemācīties alfabētu, skaitļus, krāsas, formas, nedēļas dienas utt.
  • bērnam ir grūtības iemācīties uzrakstīt un izlasīt savu vārdu;
  • bērnam ir grūtības iemācīties sakarību starp burtiem un skaņām;
  • bērnam ir grūtības iemācīties lasīt arī vienkāršus vārdus;
  • bērnam ir grūtības lietot pareizi skaņas “ķ” un “č”;
  • bērnam ir grūtības izlasīt burtus pareizā secībā;
  • bērnam ir grūtības glīti rakstīt.

Diagnosticēt disleksiju var tikai speciālais pedagogs vai psihologs, tomēr būtiskākais ir tas, lai persona, kas novērtē jūsu bērnu, būtu speciālists, kas ir pieredzējis disleksijas diagnosticēšanā.