Kā jaunai ģimenei sasniegt finansiālo labklājību

Jaunieši, kas precas, bieži vien, uzskata sevi par ļoti gudriem, tāpēc nemīl klausīties pieredzējušu cilvēku padomus. Bet, ja viņi nemāk pareizi sadalīt savas finanses, tad sasniegt materiālo labklājību, tādai ģimenei būs ļoti grūti. Tieši tāpat, grūti būs saglabāt finansiālo līdzsvaru, ja trūks naudas un būs jāsamaksā visi rēķini.

Ir jauki, ja apprecoties, jaunais pāris dāvanā saņem dzīvokli. Bet, arī šajā jomā var rasties milzum daudz problēmu, piemēram, dzīvokli vajag remontēt, katru mēnesi jāmaksā komunālie maksājumi, utt. Ja dzimst bērni, parādās papildus izdevumi. Brīžiem sāk likties, ka tas ir apburtais loks, no kura nav izejas. Nauda, kuru nopelna jaunie vecāki, bieži vien pazūd nezināmā virzienā. Tad, pienāk brīdis miglior estrattore succo, kad naudu vajag aizņemties vai arī ņemt kredītu.
Kā jaunai ģimenei sasniegt finansiālo labklājību?

Izdevumu optimizēšana

Sāciet ar pārtikas produktiem, jo uz tiem mēs tērējam pamatīgu naudas summu. Izlasot zemāk rakstīto, jūs droši vien atradīsiet izdevumus, bez kuriem mierīgi varat iztikt.

Pusfabrikāti, ēdiena, picu, suši, alus piegāde, utt. izmaksā jums diezgan pamatīgu naudas summu.

Pie šis kategorijas var pieskaitīt arī restorānu, kafejnīcu, bāru apmeklēšanu, kā arī neveselīgu pārtikas produktu iegādi – čipsu, sausiņu, saldumu, alkoholisko dzērienu, cigarešu, utt. Ir pienācis brīdis spert pirmo soli ekonomēšanas virzienā – atmest smēķēšanu. Pat vispaviršākie aprēķini parādīs jums, cik daudz naudas jūs ieekonomēsiet.

Šobrīd ir kļuvis ļoti moderni runāt par ēšanu mājās, kura, kā izrādās ir visveselīgākā un mūsu organismam visnoderīgākā (protams, ja jūs pusdienu vietā neēdat čipsus). Tiem, kas gatavo mājās ir iespēja no vienkāršiem un samērā lētiem produktiem pagatavot garšīgu maltīti. Jūs un jūsu mājinieki, ātri vien novērtēs mājas gatavota ēdiena priekšrocības un atteiksies no sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem.

Atcerieties, jūs nepelnāt naudu priekš tam, lai tā aizplūstu projām no ģimenes.

Mazas viltības, kas palīdzēs prātīgi tērēt naudu

Ja finanses mājās pārvalda sieva, tad viņai nenāktu par ļaunu, pēc iespējas biežāk ieklausīties pieredzējušu mājsaimnieču padomos, kas māk ekonomēt un neliek savai ģimenei izjust “uz savas ādas” nežēlīgus ierobežojumus (estrattore a freddo prezzi).

Mīļās dāmas, pirms dodaties uz izpārdošanu, izanalizējiet, kas jums patiešām ir nepieciešams, nepērciet visu pēc kārtas, tikai tāpēc, ka tas ir lēti.
Daudzas pieredzējušas saimnieces iesaka iegādāties vienu skaistu somu vai maisiņu ar kuru doties uz veikalu pēc pārtikas precēm. Nevajag katru reizi pirkt jaunus maisiņus.

Izvērtējiet kopīgo pirkumu priekšrocības.

  • Dodieties uz veikalu ar konkrētu naudas summu, tā jums izdosies pasargāt sevi no impulsīviem pirkumiem.
  • Uz veikalu nedrīkst doties izsalkušam, jo izsalkums ir tas, kas provocē mūs iegādāties daudz lieku produktu.
  • Sastādiet sarakstu un stigri tam sekojat.
  • Ieejot veikalā, ņemiet groziņu, neņemiet ratus, tāpēc, ka tie asociējas ar daudz lielāku pirkumu. Psihologi ir pārliecināti, ka cilvēks nejūt savu pirkumu svaru, tāpēc liek ratos aizvien vairāk un vairāk preču.
  • Vēl viens svarīgs nosacījums – maksājiet visu laicīgi, lai pēc tam nav jātērē nauda soda procentu maksājumos.

Ekspertu padomi, kā motivēt bērnu mācīties

Ir daudz un dažādi sociālie faktori, piemēram, bieža skolas un dzīvesvietas maiņa, vecāku uzmanības trūkums vai šķiršanās, slikta finansiālā situācija ģimenē, kas var ietekmēt bērna spējas mācīties un veidot veiksmīgas attiecības ar saviem vienaudžiem. Bērniem, lai tie mācītos, nevajag daudz – pēc būtības viss, kas tiem vajadzīgs, ir tāda ikdienā nenovērtēta lieta kā iedrošinājums. Līdz ko bērns sajutīs, ka daudz kas ir paveicams paša spēkiem, viņā radīsies iedvesma izzināt arvien jaunas lietas, atklāt dažādus skatupunktus, kā arī īstenot savas vēlmes. Atbildot uz jautājumu, kā rīkoties, lai bērns mācības un vēlmi dzīvē kaut ko sasniegt nepamestu novārtā, jāsaka, ka ir nepieciešama iedvesma.

Vecākiem ir svarīgi ne vien palīdzēt risināt uzdevumus, bet arī radīt bērnā interesi par tiem. Patiesībā bērna sociālā vide ietekmē tā sekmes daudz lielākā mērā nekā mums varētu šķist. Šī iemesla dēļ vecākiem un skolotājiem ir ne vien jāpalīdz atrisināt uzdevumi, bet arī jāmotivē bērnu interesēties par visu jauno un nezināmo.

Kuram gan nav zināms teiciens, ka sevi ir jāpierāda darbos, nevis vārdos. Tieši šī iemesla dēļ vecākiem, lai iedvesmotu un motivētu savus bērnus mācīties, ir ļoti būtiski būt par pozitīvu piemēru – vecākiem pašiem arī ir jālasa grāmatas, jānodarbojas ar kādu hobiju, jāizrāda padziļināta interese par kādu jomu, jāsporto u.tml. Diemžēl, kā rāda pieredze, vecāki nereti šo piemēru nevar sniegt vai bērnam vispār nav vecāku.

Patstāvība ir viena no būtiskākajām bērna prāta darbības attīstības komponentēm, tādēļ vecākiem savos bērnos visupirms ir jāieaudzina patstāvība, jo tas, kādā mērā izpaužas bērna patstāvība, ietekmē arī tā attieksmi pret mācībām – jo patstāvīgāks ir bērns, jo mazāk grūtību un šķēršļu tas saskata, apgūstot kaut ko jaunu un nezināmu. Patstāvība ir paļaušanās uz savām spējām, un tā kā skolā lielā mērā ir nepieciešams paļauties tikai uz savām spējām, patstāvībai ir neizmērojami liela nozīme.

Runājot par mācībām, nevar nepieminēt arī brīvo laiku, kuram ir ārkārtīgi liela nozīme mācību procesā. Lai bērns labi mācītos, tam ir būtiski ne tikai mācīties, bet arī atpūsties. Neskatoties uz to, ka vecākiem nereti šķiet, ka lietderīgāk būtu saplānot bērna dienu tā, lai tas tiktu nodarbināts no agra rīta līdz vēlam vakaram, ir pierādīts, ka bērniem brīvais laiks un atpūta ir nepieciešami tādā pašā mērā kā pieaugušajiem. Turklāt, bērns vēl nav psihiski un fiziski nobriedis, tādēļ atpūta un laiks savām interesēm ir tikai pašsaprotama nepieciešamība, lai bērns spētu pilnīgi attīstīties. Bērnam ir jāatvēl laiks ne vien mācībām, bet arī sev, ko pavadīt rotaļājoties, pastaigājoties vai vienkārši sapņojot.

Bet ja nu jūsu bērni ir izauguši tad viņus diezgan labi var motivēt ar kredītiem “sesxebi” vai “უპროცენტო სესხი“, jo tos neatmaksājot viņiem var sanākt nopietnas problēmas!

Kā motivēt bērnu lasīt grāmatas?

Jo vairāk bērni lasa, jo vairāk tie vēlas lasīt, jo tas kļūst viegli un sagādā prieku. Lai vai kā, ir bērni, kurus lasīšana neinteresē un kuri ne par ko nevēlas lasīt. Ja bērni nepraktizējas un nelasa, to lasīšanas prasmes neattīstās, un lasīšana kļūst par nepatīkamu darbu, nevis izklaidi. Jums, kā vecākiem, ir unikāla iespēja motivēt savu bērnu lasīt arvien vairāk un arvien labāk. Kā to izdarīt? Turpiniet lasīt un uzziniet.

Rādiet labu piemēru. Lasiet arī jūs paši sava prieka pēc un pārliecinieties, ka jūsu bērns redz, ka jūs lasāt. Ja jūs paši nelasāt, bērni uzskatīs, ka lasīšana nav nekas svarīgs un vajadzīgs.

Padariet lasīšanu par sociālu aktivitāti, nevis nodarbi vientulībā. Lasiet bērnam grāmatas, neskatoties uz to, ka tas, iespējams, jau ir pietiekoši pieaudzis, lai lasītu pats.

Mudiniet bērnu lasīt jebko, kas viņu interesē – grāmatas par sportu, par zinātni, par dzīvniekiem… Interese par šīm jomām parasti izraisa interesi par grāmatām, kas aplūko šīs jomas, tādējādi mudinot tās izlasīt.

Izveidojiet konkrētu grafiku grāmatu lasīšanai, piemēram, katru dienu pusdienlaikā vai pirms gulētiešanas. Padariet lasīšanu par ieradumu un neatņemamu daļu no ikdienas rutīnas.

Izveidojiet vidi, kurā ir daudz lasāmvielas. Piepildiet savu mājokli ar dažādām grāmatām un preses izdevumiem, tādējādi mudinot bērnu lasīt dažādu veidu lasāmvielu, tostarp katalogus, kartes, ēdienkartes, grafikus u.tml.

Spēlējiet galda vai kāršu spēles, kurās nepieciešams lasīt. Šādas spēles ir lielisks veids, kā apvienot patīkamo ar lietderīgo, proti, gūt spēles prieku un praktizēties lasīšanā.

Uz visiem iespējamajiem svētkiem dāviniet grāmatas vai žurnālus. Izvēlieties lasāmvielu, kas varētu būt interesanta un saistoša nevis jums, bet gan jūsu bērnam.

Regulāri ejiet uz bibliotēkām un ņemiet no tām grāmatas, pastāvīgi izkopjot lasīšanas prasmi, bet tajā pašā laikā neiztērējot ne centa. Iešanu uz bibliotēku padariet par kopīgu ģimenes aktivitāti, ko piekopt reizi mēnesī, nedēļā vai biežāk, tādējādi padarot to par vietu, kas bērnam saistās ar pozitīvām emocijām.

Apvienojiet lasīšanu ar ikdienas dzīvi un apkārt notiekošo, piemēram, pusdienojot pārrunājiet grāmatās izlasīto vai tad, kad bērns ir izlasījis grāmatu par dzīvniekiem, kopīgi apmeklējiet zoodārzu.

Māciet bērnam lasīt, izmantojot verbālo izteiksmi, proti, mācieties runāt dzejoļus un dziedāt dziesmas ar vai bez muzikālā pavadījuma.

Nopērciet vai aizņemieties audio grāmatu, lai jūsu bērns varētu klausīties un lasīt vienlaicīgi.

Veidojiet bērnam personīgo bibliotēku. Dāviniet un pērciet bērnam interesējošas grāmatas un piepildiet ar tām grāmatu plauktus bērna istabā.

Iesaistiet lasīšanā visus iespējamos cilvēkus. Lūdziet laulātajam, brāļiem un māsām, vecvecākiem, kā arī auklītei, kad vien tas ir iespējams, lasīt jūsu bērnam.

Iemesli, kādēļ bērniem vajadzētu lasīt pasakas

1. Pasakas attīsta bērna iztēli un literāro valodu, kā arī palīdz iepazīt dažādas kultūras
Bērna iztēle ir ļoti spēcīga un unikāla lieta. Tā tiek pielietota, lai ne tikai izgudrotu stāstus un rotaļātos, bet arī lai attīstītu radošo domāšanu jeb radošumu, kas nereti nosaka gan bērna izglītības virzienu, gan karjeru, gan dzīvi kopumā. Kopā ar iztēli attīstās arī literārā valoda, jo pasakas, kā zināms, tiek rakstītas literārā valodā. Pasakām ir liela nozīme arī citu pasaules kultūru iepazīšanā, jo, ja bērns lasa citu tautu pasakas, viņš iepazīst šo tautu kultūru. Caur pasakām iespējams ieraudzīt kultūru atšķirības, kā arī iemācīties jaunas lietas un iepazīt nezināmas vietas.

2. Pasakas māca bērniem atšķirt labo no ļaunā
Jebkuras pasakas kodols ir stingra morāle, kas bērnam pasakas lasīšanas laikā ir jāapgūst. Pasakas vienmēr ietver kādus kontrastus, piemēram, labais un ļaunais, mīlestība un zaudējums, kā arī iemāca atšķirt šīs lietas, kas, lasot pasakas, neviļus nosēžas bērna apziņā. Pasakas rada bērnā izpratni par labo un ļauno, mācot šīs lietas netieši. Pasakas bērniem iemāca to, ka labais vienmēr uzvar, neskatoties uz to, ka realitātē tas ne vienmēr tā ir. Šī mācība ir vienkārša, taču ļoti svarīga – esi varonis, nevis nelietis. Bērnam ir būtiski iemācīties ticēt labajam.

3. Pasakas attīsta kritiskās domāšanas prasmes
Interesanti, bet pasakas attīsta arī prasmes domāt kritiski. Bērni, redzot pasaku tēlu lēmumus un to sekas, iemācās, ka tas, kas notiks tālāk, ir atkarīgs tikai no viņu pašu veiktajām izvēlēm. Piemēru, kā rīkoties vai nerīkoties, bērni gūst kā no labajiem, tā arī no ļaunajiem pasaku tēliem. Pasakas iemāca to, ka, ja arī atgadās kas slikts, ir jāpieņem lēmums – ja lēmums būs bijis pareizs, viss nokārtoties.

4. Pasakas palīdz bērniem tikt galā ar savām emocijām
Pasakas ne tikai sagatavo mūsu bērnus sabiedriskajai dzīvei un māca pieņemt svarīgus lēmumus, bet arī māca risināt iekšējos konfliktus. Pasakas neizskaidrojamā veidā palīdz bērniem tikt galā ar stresu un iekšēju nemieru. Iespējams, tas notiek tādēļ, ka bērns iztēlojas sevi galvenā pasaku varoņa lomā un vairākumā gadījumu uzvar pasakas ļauno tēlu. Bērni var saistīt sevi ar kādu pasakas varoni, kā arī atrast sevī pasakas varoni.

5. Pasakas ir lielisks veids kā izklaidēties un gūt prieku
Pasakām piemīt neizskaidrojamas, gluži vai maģiskas spējas aizraut bērnu pilnīgi citā pasaulē, kāda realitātē neeksistē un kurā iespējams it viss, pat visneiedomājamākais. Vai tas nav lieliski? Pasakas sniedz visdažādāko emociju buķeti, ļaujot bērniem izklaidēties un gūt prieku, kā arī pārdzīvot citas emocijas, jūtot līdzi pasaku varoņiem un pasakās atspoguļotajiem notikumiem.

10 iemesli, kādēļ vajadzētu lasīt grāmatas

Nez, kādēļ atrast laiku, lai palasītu jaunumus sociālajos tīklos, ir daudz vienkāršāk nekā atvēlēt laiku, piemēram, grāmatas palasīšanai? Protams, kā zināms, grāmatas lasīšana pieprasa daudz lielāku koncentrēšanos nekā nepiespiesta un izklaidējoša jaunumu lasīšana sociālajos tīklos, bet pats interesantākais ir tas, ka šo koncentrēšanās spēju ir iespējams attīstīt tieši ar grāmatu lasīšanu. Skaidrs, ka koncentrēšanās spēju attīstīšana nav vienīgais labums, ko sniedz grāmatu lasīšana. Kādi ir pārējie ieguvumi no grāmatu lasīšanas? Turpiniet lasīt un iepazīstieties ar 10 iemesliem, kādēļ ikvienam no mums vajadzētu atvēlēt vairāk laika grāmatu lasīšanai.

1. Lasīšana stimulē prātu
Interesanti, bet prāts ar neko īpaši neatšķiras no fiziskā ķermeņa – arī prātam ir nepieciešama aktīva darbība un regulāri treniņi, lai tas allaž būtu labā formā. Grāmatu lasīšana uz prātu iedarbojas līdzīgi kā puzles likšana un galda spēles, un, kā atklājuši pētnieki, tā var pasargāt cilvēku no Alcheimera slimības attīstības.

2. Lasīšana mazina stresu
Vienalga, vai jums ir stress, kas radies darbā vai savstarpējās attiecībās, tas izzūd, tiklīdz jūs sākat lasīt grāmatu, jo grāmata, līdzīgi kā citas izklaides, palīdz aizmirst negatīvās domas un atbrīvoties no spriedzes.

3. Lasīšana sniedz zināšanas
Neatkarīgi no tā, kāda tipa grāmatu jūs lasāt, viss, ko jūs tajā izlasāt, kādreiz dzīvē var jums noderēt. Jo vairāk jūs zināt, jo lielāka ir iespēja, ka jūs tiksit galā ar it visiem dzīves izaicinājumiem, ar kuriem sastapsities savā dzīves ceļā. Turklāt zināšanas ir tā vērtība, ko jums neviens un nekad nevarēs atņemt.

4. Lasīšana papildina vārdu krājumu
Nav noslēpums, ka jo vairāk tiek lasīts, jo plašāks veidojas mūsu vārdu krājums. Vārdu krājums palīdz gūt sasniegumus karjerā, kā arī sniedz lielāku pārliecību par sevi. Tāpat tiem, kas daudz lasa grāmatas, ir daudz vieglāk apgūt dažādas svešvalodas.

5. Lasīšana uzlabo atmiņu
Kad mēs lasām grāmatas, mēs gribot, negribot atceramies grāmatā pieminētās vietas, tēlus, vārdus un citus apstākļus. Šādā veidā mēs, pašiem to nemaz nemanot, gan iepriecinām sevi, gan uzlabojam savu atmiņu.

6. Lasīšana uzlabo analītiskās spējas
Jo vairāk grāmatu mēs izlasām, jo biežāk spējam paredzēt notikumu gaitu arī citās grāmatās, jo attīstās mūsu kritiskā domāšana, kā arī analītiskās spējas. Lasot grāmatas, mūsu prāts ielāgo detaļas, kas vēlāk noder arī citu grāmatu un dzīves notikumu analīzē.

7. Lasīšana uzlabo koncentrēšanās spējas
Mūsdienās, kas ir tehnoloģiju un informācijas laikmets, mūsu uzmanība tiek vērsta neskaitāmi daudz virzienos. Tā, iespējams, nešķiet, tomēr mūsu prātam tas ir ārkārtīgi liels stress, kas arī pazemina mūsu darba produktivitāti. Bet grāmatas lasīšanas laikā mūsu prāts koncentrējas tikai uz stāstu. Ja neticat, pamēģiniet 15-20 minūtes pirms došanās uz darbu palasīt grāmatu, un jūs redzēsit, ka jums būs daudz vieglāk koncentrēties darbam.

8. Lasīšana uzlabo rakstīšanas prasmes
Tā kā grāmatu lasīšana papildina vārdu krājumu, tad tā uzlabo arī rakstīšanas prasmes. Jo plašāks ir vārdu krājums, jo vieglāk ir izteikties arī rakstiski.

9. Lasīšana sniedz iekšēju mieru
Grāmatu lasīšana, kā zināms, ir viens no atpūtas veidiem, kas vairo iekšējo mieru. Kā pierādīts, garīgu tekstu lasīšana nomierina cilvēku, pazeminot arī tā asinsspiedienu, bet pašattīstības grāmatas spēj uzlabo cilvēka garastāvokli, palīdzot tikt galā ar dažādiem dzīves izaicinājumiem.

10. Lasīšana izklaidē
Nav noslēpums, ka grāmatas ne tikai spēj sniegt iekšēju mieru, bet arī izklaidēt. Mūsdienās ir pieejamas visdažādāko žanru grāmatas, kas piemērotas lasītājiem dažādos vecumos.

10 veidi, kā motivēt bērnu lasīšanai

Kā rāda pieredze, bērnus, kuriem patīk lasīšanas process kā tāds, ir vieglāk iemācīt lasīt, jo šie bērni jau zina, ka lasīšana var būt baudāma, informatīva, kā arī noderīga. Šie bērni zina arī to, ka vārdiem un attēliem, kas redzami grāmatā, ir jēga. Šiem bērniem parasti ir daudz pozitīvu asociāciju ar grāmatām un lasīšanu vēl pirms tie ir sākuši mācīties lasīt, lai spētu patstāvīgi atkodēt skaņas un burtus vārdu veidošanai. Turpinājumā iepazīstieties ar 10 veidiem, kas var palīdzēt motivēt jūsu bērnu iemīlēt lasīšanu.

1. Katru dienu, visu dienu lasiet kopā. Jūs varat lasīt vienu grāmatu kopā vai lasīt katrs savu grāmatu atsevišķi, tomēr jums jābūt kopā. Tāpat jūs varat lasīt viens otram grāmatu balsī vai lasīt to pie sevis. Ir jāpanāk tas, ka bērns saprot, ka lasīšana var būt baudāma un atslābinoša. Ir būtiski šo kopīgo lasīšanu ieviest kā tradīciju, gluži kā vakara pasaciņas lasīšanu pirms miega.

2. Kad lasāt kopā, lasiet ar interesi un entuziasmu, ja arī jūs zināt grāmatas saturu no galvas. Ja jūs lasīsi garlaikoti un neieinteresēti, diez vai ka arī jūsu bērns būs ieinteresēts to izlasīt.

3. Lasiet ar mērķi. Vienalga, vai tā ir recepte, kuru jūs vēlaties izmēģināt, pārtikas produktu avīzīte, kad jūs plānojat pirkumus veikalā, vai instrukcija sekcijas salikšanai – lasiet to tā, lai jūsu bērns saprastu, ka lasīšana ir noderīga.

4. Pārvērtiet lasīšanu spēlē. Sarūpējiet, piemēram, ēdienkarti no kādas ēstuves, sabiedriskā transporta kustības sarakstu, pilsētas karti, telefonu grāmatu vai žurnālu uzgaidāmajā telpā pie ārsta – šie ir materiāli, kas lieliski noder nepiespiestai un izklaidējošai lasīšanai.

5. Dažādās mājokļa vietās izvietojiet dažādus lasāmos materiālus. Šķietami nevietā novietoti lasāmie materiāli piesaistīs uzmanību un izraisīs interesi izlasīt, kas uz tiem ir rakstīts.

6. Regulāri apmeklējiet bibliotēkas un grāmatnīcas, lai kopīgi izvēlētos jaunu lasāmvielu.

7. Kopīgi lasiet dažādus grāmatu, žurnālu, avīžu un citu materiālu virsrakstus.

8. Izvēlieties grāmatas, kuru tēmas, tēlu un notikumi varētu būt jūsu bērnam saistoši, nevis tādas, kas šķiet interesantas un izlasīšanas vērtas tikai jums.

9. Pārliecinieties, ka jūsu bērns regulāri redz, ka arī jūs bieži vien nododaties lasīšanas priekam vienatnē. Tas palīdzēs bērnam novērtēt lasīšanas nozīmi cilvēka ikdienas dzīvē. Lasot bērns ir jāpārliecina, ka lasīšana ir lielisks veids kā iegūt informāciju, izklaidēties un atpūsties. Jūs nevarat nelasīt un likt bērnam to darīt – jums ir jārāda piemērs.

10. Puiku vecākiem ir jārūpējas par to, lai tēvs vai kāds cits vīriešu dzimuma pārstāvis no ģimenes arīdzan tiktu iesaistīts lasīšanas aktivitātēs, jo puikām tēvi un / vai brāļi nereti ir autoritātes, no kurām tie ņem piemēru.