berns macibas

Ekspertu padomi, kā motivēt bērnu mācīties

Ir daudz un dažādi sociālie faktori, piemēram, bieža skolas un dzīvesvietas maiņa, vecāku uzmanības trūkums vai šķiršanās, slikta finansiālā situācija ģimenē, kas var ietekmēt bērna spējas mācīties un veidot veiksmīgas attiecības ar saviem vienaudžiem. Bērniem, lai tie mācītos, nevajag daudz – pēc būtības viss, kas tiem vajadzīgs, ir tāda ikdienā nenovērtēta lieta kā iedrošinājums. Līdz ko bērns sajutīs, ka daudz kas ir paveicams paša spēkiem, viņā radīsies iedvesma izzināt arvien jaunas lietas, atklāt dažādus skatupunktus, kā arī īstenot savas vēlmes. Atbildot uz jautājumu, kā rīkoties, lai bērns mācības un vēlmi dzīvē kaut ko sasniegt nepamestu novārtā, jāsaka, ka ir nepieciešama iedvesma.

Vecākiem ir svarīgi ne vien palīdzēt risināt uzdevumus, bet arī radīt bērnā interesi par tiem. Patiesībā bērna sociālā vide ietekmē tā sekmes daudz lielākā mērā nekā mums varētu šķist. Šī iemesla dēļ vecākiem un skolotājiem ir ne vien jāpalīdz atrisināt uzdevumi, bet arī jāmotivē bērnu interesēties par visu jauno un nezināmo.

Kuram gan nav zināms teiciens, ka sevi ir jāpierāda darbos, nevis vārdos. Tieši šī iemesla dēļ vecākiem, lai iedvesmotu un motivētu savus bērnus mācīties, ir ļoti būtiski būt par pozitīvu piemēru – vecākiem pašiem arī ir jālasa grāmatas, jānodarbojas ar kādu hobiju, jāizrāda padziļināta interese par kādu jomu, jāsporto u.tml. Diemžēl, kā rāda pieredze, vecāki nereti šo piemēru nevar sniegt vai bērnam vispār nav vecāku.

Patstāvība ir viena no būtiskākajām bērna prāta darbības attīstības komponentēm, tādēļ vecākiem savos bērnos visupirms ir jāieaudzina patstāvība, jo tas, kādā mērā izpaužas bērna patstāvība, ietekmē arī tā attieksmi pret mācībām – jo patstāvīgāks ir bērns, jo mazāk grūtību un šķēršļu tas saskata, apgūstot kaut ko jaunu un nezināmu. Patstāvība ir paļaušanās uz savām spējām, un tā kā skolā lielā mērā ir nepieciešams paļauties tikai uz savām spējām, patstāvībai ir neizmērojami liela nozīme.

Runājot par mācībām, nevar nepieminēt arī brīvo laiku, kuram ir ārkārtīgi liela nozīme mācību procesā. Lai bērns labi mācītos, tam ir būtiski ne tikai mācīties, bet arī atpūsties. Neskatoties uz to, ka vecākiem nereti šķiet, ka lietderīgāk būtu saplānot bērna dienu tā, lai tas tiktu nodarbināts no agra rīta līdz vēlam vakaram, ir pierādīts, ka bērniem brīvais laiks un atpūta ir nepieciešami tādā pašā mērā kā pieaugušajiem. Turklāt, bērns vēl nav psihiski un fiziski nobriedis, tādēļ atpūta un laiks savām interesēm ir tikai pašsaprotama nepieciešamība, lai bērns spētu pilnīgi attīstīties. Bērnam ir jāatvēl laiks ne vien mācībām, bet arī sev, ko pavadīt rotaļājoties, pastaigājoties vai vienkārši sapņojot.

Bet ja nu jūsu bērni ir izauguši tad viņus diezgan labi var motivēt ar kredītiem “sesxebi” vai “უპროცენტო სესხი“, jo tos neatmaksājot viņiem var sanākt nopietnas problēmas!

berns gramata

Kā motivēt bērnu lasīt grāmatas?

Jo vairāk bērni lasa, jo vairāk tie vēlas lasīt, jo tas kļūst viegli un sagādā prieku. Lai vai kā, ir bērni, kurus lasīšana neinteresē un kuri ne par ko nevēlas lasīt. Ja bērni nepraktizējas un nelasa, to lasīšanas prasmes neattīstās, un lasīšana kļūst par nepatīkamu darbu, nevis izklaidi. Jums, kā vecākiem, ir unikāla iespēja motivēt savu bērnu lasīt arvien vairāk un arvien labāk. Kā to izdarīt? Turpiniet lasīt un uzziniet.

Rādiet labu piemēru. Lasiet arī jūs paši sava prieka pēc un pārliecinieties, ka jūsu bērns redz, ka jūs lasāt. Ja jūs paši nelasāt, bērni uzskatīs, ka lasīšana nav nekas svarīgs un vajadzīgs.

Padariet lasīšanu par sociālu aktivitāti, nevis nodarbi vientulībā. Lasiet bērnam grāmatas, neskatoties uz to, ka tas, iespējams, jau ir pietiekoši pieaudzis, lai lasītu pats.

Mudiniet bērnu lasīt jebko, kas viņu interesē – grāmatas par sportu, par zinātni, par dzīvniekiem… Interese par šīm jomām parasti izraisa interesi par grāmatām, kas aplūko šīs jomas, tādējādi mudinot tās izlasīt.

Izveidojiet konkrētu grafiku grāmatu lasīšanai, piemēram, katru dienu pusdienlaikā vai pirms gulētiešanas. Padariet lasīšanu par ieradumu un neatņemamu daļu no ikdienas rutīnas.

Izveidojiet vidi, kurā ir daudz lasāmvielas. Piepildiet savu mājokli ar dažādām grāmatām un preses izdevumiem, tādējādi mudinot bērnu lasīt dažādu veidu lasāmvielu, tostarp katalogus, kartes, ēdienkartes, grafikus u.tml.

Spēlējiet galda vai kāršu spēles, kurās nepieciešams lasīt. Šādas spēles ir lielisks veids, kā apvienot patīkamo ar lietderīgo, proti, gūt spēles prieku un praktizēties lasīšanā.

Uz visiem iespējamajiem svētkiem dāviniet grāmatas vai žurnālus. Izvēlieties lasāmvielu, kas varētu būt interesanta un saistoša nevis jums, bet gan jūsu bērnam.

Regulāri ejiet uz bibliotēkām un ņemiet no tām grāmatas, pastāvīgi izkopjot lasīšanas prasmi, bet tajā pašā laikā neiztērējot ne centa. Iešanu uz bibliotēku padariet par kopīgu ģimenes aktivitāti, ko piekopt reizi mēnesī, nedēļā vai biežāk, tādējādi padarot to par vietu, kas bērnam saistās ar pozitīvām emocijām.

Apvienojiet lasīšanu ar ikdienas dzīvi un apkārt notiekošo, piemēram, pusdienojot pārrunājiet grāmatās izlasīto vai tad, kad bērns ir izlasījis grāmatu par dzīvniekiem, kopīgi apmeklējiet zoodārzu.

Māciet bērnam lasīt, izmantojot verbālo izteiksmi, proti, mācieties runāt dzejoļus un dziedāt dziesmas ar vai bez muzikālā pavadījuma.

Nopērciet vai aizņemieties audio grāmatu, lai jūsu bērns varētu klausīties un lasīt vienlaicīgi.

Veidojiet bērnam personīgo bibliotēku. Dāviniet un pērciet bērnam interesējošas grāmatas un piepildiet ar tām grāmatu plauktus bērna istabā.

Iesaistiet lasīšanā visus iespējamos cilvēkus. Lūdziet laulātajam, brāļiem un māsām, vecvecākiem, kā arī auklītei, kad vien tas ir iespējams, lasīt jūsu bērnam.

aleksandrijas biblioteka

Aleksandrijas bibliotēka

Aleksandrijas bibliotēka, kas ir zināma arī kā Aleksandrijas muzeons, bija zinātnes, literatūras un augstākās izglītības iestāde Aleksandrijā, kurai bija starptautiska nozīme antīkajā pasaulē. Aleksandrija vēsturiski ir nozīmīgs antīkās kultūras un agrīnās kristietības centrs.

Aleksandrijas bibliotēka tika uzcelta 3. gadsimtā pirms mūsu ēras, kad Aleksandrijas valdnieks bija Ptolemajs II. Kā liecina vairāki vēsturiskie informācijas avoti, šajā bibliotēkā, kas bija lielākā bibliotēka antīkajā pasaulē, tikuši glabāti 400 000 – 700 000 papirusi ar seno autoru darbiem.

Aleksandrijas bibliotēka atradās muzeja jeb muzeona ēkā, kas tika uzcelta neilgi pēc Aleksandrijas dibināšanas 332. gadā pirms mūsu ēras. Tiek uzskatīts, ka šo bibliotēku dibinājis grieķu filozofs – peripatētiķis Falēras Dēmetrijs, kad tas pēc faraona Ptolemaja I rīkojuma no Grieķijas atbēga uz Ēģipti.

Bibliotēka tika veidota, balstoties uz Atēnu filozofisko skolu paraugu, bet par īpašu paraugu ņemot Aristoteļa Likeju jeb peripatētisko skolu. Šo bibliotēku vadīja augsta ranga priesteri, kurus helēnisma laikā iecēla faraons, bet romiešu laikā – imperators. Pirmais bibliotēkas vadītājs bija Zenodots no Efēsas, bet vēl kādu laiku bibliotēku vadījis arī Rodas Apolonijs.

Jāsaka, ka Ptolemaju valdnieki darīja visu iespējamo un neiespējamo, lai šajā bibliotēkā varētu glabāties milzīgas Senās pasaules zināšanas. Viens no centieniem bija iespēja zinātniekiem bibliotēkā dzīvot bez maksas, jo visu, tostarp arī ēdienu apmaksāja valsts. Visas grāmatas, kas tajā laikā bija pieejamas, tika iztulkotas un pārrakstītas grieķu valodā. Bija pat ieviests likums, kas noteica, ka visiem kuģiem, kas piestāj ostās, jānodod esošās grāmatas, pretī saņemot to kopijas. Tāpat tika izpirktas arī visas privātās bibliotēkas. Šie centieni vainagojās ar 700 000 grāmatu kolekciju, kas bija rakstītas uz papirusa vai pergamenta.

Šādā veidā grieķu valdnieki centās nodibināt grieķu kultūras hegemoniju pār pakļautajām tautām, kurām tika likts apgūt grieķu valodu un dzīvot grieķiskā garā. Lieki piebilst, ka drīz vien to saprata arī vietējie ēģiptiešu priesteri, sākot izrādīt nepatiku.

Pats skumjākais šajā stāstā ir tas, ka bibliotēka tika postīta un dedzināta vairākas reizes. Pirmo reizi tā dega, Jūlija Cēzara leģioniem aplencot Aleksandriju, bet Jūlijs Cēzars pēc sava triumfa ēģiptiešu zaudējumus kompensēja, to rīcībā nododot Pergamas bibliotēku, kas bija tikai kvantitatīva, nevis kvalitatīva kompensācija. Otro reizi tā dega 273. gadā, Aureliāna karaspēkam ieņemot Aleksandriju, un tas, kas palika pāri, tika pārvests uz Serapeumu, tomēr 391. gadā kristiešu fanātiķi sagrāva Serapeumu. Trešo reizi tā dega 415. gadā, kad Aleksandrijas bīskaps Kirils uz to sakūdīja kristiešu fanātiķus. Vienu vārdu sakot, bibliotēku postīja gan romieši, gan kristieši, bet to, kas bija palicis pāri pēc postījumiem, pēc vairākiem gadsimtiem – 7. gadsimtā – lika nodedzināt kalifs Omārs.

Lai vai kā, pastāv versija, ka visas grāmatas nav tikušas iznīcinātas un ka IV gadsimtā liela daļa grāmatu tikusi pārvesta uz Vatikāna bibliotēku, kur tā tiek glabāta vēl šobaltdien, tomēr pētniekiem tās nav pieejamas, it kā tiešām būtu nodegušas.

pasakas

Iemesli, kādēļ bērniem vajadzētu lasīt pasakas

1. Pasakas attīsta bērna iztēli un literāro valodu, kā arī palīdz iepazīt dažādas kultūras
Bērna iztēle ir ļoti spēcīga un unikāla lieta. Tā tiek pielietota, lai ne tikai izgudrotu stāstus un rotaļātos, bet arī lai attīstītu radošo domāšanu jeb radošumu, kas nereti nosaka gan bērna izglītības virzienu, gan karjeru, gan dzīvi kopumā. Kopā ar iztēli attīstās arī literārā valoda, jo pasakas, kā zināms, tiek rakstītas literārā valodā. Pasakām ir liela nozīme arī citu pasaules kultūru iepazīšanā, jo, ja bērns lasa citu tautu pasakas, viņš iepazīst šo tautu kultūru. Caur pasakām iespējams ieraudzīt kultūru atšķirības, kā arī iemācīties jaunas lietas un iepazīt nezināmas vietas.

2. Pasakas māca bērniem atšķirt labo no ļaunā
Jebkuras pasakas kodols ir stingra morāle, kas bērnam pasakas lasīšanas laikā ir jāapgūst. Pasakas vienmēr ietver kādus kontrastus, piemēram, labais un ļaunais, mīlestība un zaudējums, kā arī iemāca atšķirt šīs lietas, kas, lasot pasakas, neviļus nosēžas bērna apziņā. Pasakas rada bērnā izpratni par labo un ļauno, mācot šīs lietas netieši. Pasakas bērniem iemāca to, ka labais vienmēr uzvar, neskatoties uz to, ka realitātē tas ne vienmēr tā ir. Šī mācība ir vienkārša, taču ļoti svarīga – esi varonis, nevis nelietis. Bērnam ir būtiski iemācīties ticēt labajam.

3. Pasakas attīsta kritiskās domāšanas prasmes
Interesanti, bet pasakas attīsta arī prasmes domāt kritiski. Bērni, redzot pasaku tēlu lēmumus un to sekas, iemācās, ka tas, kas notiks tālāk, ir atkarīgs tikai no viņu pašu veiktajām izvēlēm. Piemēru, kā rīkoties vai nerīkoties, bērni gūst kā no labajiem, tā arī no ļaunajiem pasaku tēliem. Pasakas iemāca to, ka, ja arī atgadās kas slikts, ir jāpieņem lēmums – ja lēmums būs bijis pareizs, viss nokārtoties.

4. Pasakas palīdz bērniem tikt galā ar savām emocijām
Pasakas ne tikai sagatavo mūsu bērnus sabiedriskajai dzīvei un māca pieņemt svarīgus lēmumus, bet arī māca risināt iekšējos konfliktus. Pasakas neizskaidrojamā veidā palīdz bērniem tikt galā ar stresu un iekšēju nemieru. Iespējams, tas notiek tādēļ, ka bērns iztēlojas sevi galvenā pasaku varoņa lomā un vairākumā gadījumu uzvar pasakas ļauno tēlu. Bērni var saistīt sevi ar kādu pasakas varoni, kā arī atrast sevī pasakas varoni.

5. Pasakas ir lielisks veids kā izklaidēties un gūt prieku
Pasakām piemīt neizskaidrojamas, gluži vai maģiskas spējas aizraut bērnu pilnīgi citā pasaulē, kāda realitātē neeksistē un kurā iespējams it viss, pat visneiedomājamākais. Vai tas nav lieliski? Pasakas sniedz visdažādāko emociju buķeti, ļaujot bērniem izklaidēties un gūt prieku, kā arī pārdzīvot citas emocijas, jūtot līdzi pasaku varoņiem un pasakās atspoguļotajiem notikumiem.

disleksija

Kas ir disleksija?

Disleksija ir mācīšanās traucējumi, kas rada bērnam grūtības gan iemācīties lasīt, gan saprast uzrakstīto. Disleksijai ar intelektu nav nekādas saistības, jo pat bērniem, kuriem ir vidējs un augsts intelekta līmenis un kuriem ir motivācija mācīties, kā arī daudz iespēju lasīt, ir novērojama disleksija. Disleksijas gadījumā bērniem ir grūtības saprast saistību starp uzrakstīto burtu un izrunāto skaņu. Tāpat disleksija bieži izpaužas kā grūtības rakstīt un runāt.

Neskatoties uz to, ka disleksija nav nekāds retums, vēl aizvien nav īsti zināms, kas ir tās cēloņi. Kā izpētīts, disleksijai ir saistība ar smadzeņu veidošanās procesu un saņemtās informācijas apstrādi – disleksijas gadījumā informācijas apstrāde notiek pretējā smadzeņu pusē nekā tiem, kuriem nav disleksijas. Kādēļ smadzenes informāciju apstrādā šādi, nav īsti zināms. Skaidrs ir viens – disleksijai var būt dažādas smaguma pakāpes, kā arī to var pārmantot, tādēļ ģenētikai šajā gadījumā ir nozīme.

Ja bērns, kuram ir diagnosticēta disleksija, saņem atbilstošu palīdzību un tiek pareizi mācīts, tas var iemācīties lasīt, labi mācīties, kā arī būt labs darbinieks. Pats būtiskākais ir diagnosticēt disleksiju pēc iespējas ātrāk, lai varētu bērnam nodrošināt nepieciešamo palīdzību un atbalstu.

Bērniem, kuriem ir disleksija, parasti ar grūtībām saprot sakarību starp burtu un skaņu, kā arī tiem ir grūtības savienot kopā skaņas, lai izveidotu vārdu. Tā kā disleksijas gadījumā bērniem visbiežāk ir nepieciešams ilgs laiks, lai izburtotu vārdu, tiem ir grūtības izlasīt visu teikumu un vēl saprast tā nozīmi. Ir gadījumi, kad bērniem ir grūtības atšķirt atsevišķas skaņas, piemēram, burtu “p” no burta “b” vai arī noteikt pareizo burtu secību.

Disleksija parasti tiek diagnosticēta jau sākumskolā. Ir gadījumi, kad disleksija neizpaušas līdz pat brīdim, kad bērns pieaug un sāk mācīties gramatiku un sintaksi, kā arī sāk lasīt garākus un sarežģītākus tekstus. Gadās, ka disleksijas netiek diagnosticēta vairāku gadu garumā, radot nopietnas lasīšanas problēmas un līdz ar to arī zemu pašvērtējumu.

Par disleksiju pirmsskolas un sākumskolas vecuma posmā var liecināt šādas pazīmes:

  • bērnam ir grūtības iemācīties runāt;
  • bērnam ir grūtības izrunāt garākus vārdus;
  • bērnam ir grūtības atrast vārdus ar atskaņām;
  • bērnam ir grūtības iemācīties alfabētu, skaitļus, krāsas, formas, nedēļas dienas utt.
  • bērnam ir grūtības iemācīties uzrakstīt un izlasīt savu vārdu;
  • bērnam ir grūtības iemācīties sakarību starp burtiem un skaņām;
  • bērnam ir grūtības iemācīties lasīt arī vienkāršus vārdus;
  • bērnam ir grūtības lietot pareizi skaņas “ķ” un “č”;
  • bērnam ir grūtības izlasīt burtus pareizā secībā;
  • bērnam ir grūtības glīti rakstīt.

Diagnosticēt disleksiju var tikai speciālais pedagogs vai psihologs, tomēr būtiskākais ir tas, lai persona, kas novērtē jūsu bērnu, būtu speciālists, kas ir pieredzējis disleksijas diagnosticēšanā.

labakas gramatas

Visu laiku populārākās grāmatas pasaulē

Ļevs Tolstojs – “Karš un miers”
Šis romāns, kas ir viens no visu laiku garākajiem romāniem pasaulē, pirmo reizi tika publicēts 1869. gadā, ietverot 1225 lapaspuses. Krievu rakstnieka Ļeva Tolstoja darbā “Karš un miers” aplūkota sabiedriskā dzīve Krievijas impērijā, laikā ap 1812. gada kara notikumiem, kas aplūkota no piecu krievu aristokrātu ģimeņu skatupunkta.

Džordžs Orvels – “1984”
Šis Džordža Orvela zinātniskās fantastikas romāns tiek dēvēts arī par antiutopisko romānu. Darba pirmā publikācija notika 1949. gada 8. jūnijā. Grāmatas darbība aizsākas 1984. gada 4. aprīlī, kad romāna galvenais varonis Vinstons Smits veic pirmo ierakstu savā dienasgrāmatā. Pavisam drīz pēc iznākšanas Padomju Savienībā grāmata tika iekļauta aizliegtās literatūras sarakstā, jo tā pārāk tieši apraksta PSRS reālo situāciju.

Džeimss Džoiss – “Uliss”
“Uliss” ir īru rakstnieka Džeimsa Džoisa romāns, kas rakstīts modernisma stilā un kurā autors intensīvi pielieto apziņas plūsmas tehniku. Romāna pamatā ir Homēra “Odisejas” sižets, kas pārnests uz 20. gadsimta sākumu un kas risinās vienā dienā – 1904. gada 16. jūnijā. Romānu veido 18 nodaļas, un katra nodaļa veido apmēram vienu dienas stundu, sākot no 8:00 rītā līdz 02:00 nākamās dienas rītā.

Vladimirs Nabokovs – “Lolita”
Krievu / amerikāņu rakstnieka Vladimira Nabokova romāns “Lolita” angļu valodā pirmo reizi tika publicēts 1955. gadā, Parīzē, bet vēlāk V. Nabokovs to pārtulkoja arī krievu valodā. Romāna pamatā ir stāsts par gandrīz 40 gadus veco literatūras profesoru Hambertu, kas ir gluži kā apmāts ar 12 gadus veco Doloresu Heizu, ko viņš sauc par “Lolitu”. Hamberts apprecas ar Doloresas māti, lai būtu tuvāk “Lolitai”.

Viljams Folkners – “Troksnis un niknums”
Novele “Troksnis un niknums”, kas tiek saukta arī par “Vājprātīgā stāsts, pilns niknuma un trokšņa”, pirmo reizi tika publicēts 1929. gadā. Darbs ietver vairākas naratīvās metodes, tajā skaitā apziņas plūsmas tehniku. Šo darbu var uzskatīt par stilā un saturā revolucionāru sacerējumu par kādas reiz prominentas ģimenes lēnu norietu. Šis darbs, tāpat kā visi V. Folknera darbi, ir saistīts ar ASV dienvidiem, aristokrātiskām vergturu ģimenēm, melnādaino traģisko stāvokli un dievticības zaudēšanu.

Virdžīnija Vulfa – “Uz bāku”
Virdžīnijas Vulfas romāns “Uz bāku” uzrakstīts 1927. gadā un ir uzskatāms par vienu no dižākajiem 20. gadsimta literatūras sasniegumiem. Darba pamatā ir stāsts par Remziju ģimeni, kas pavada brīvdienas Skajas salā. Šī šķietami parastā stāsta pamatā risinās notikumi, kuros atklājas sarežģīti ģimenes dzīves saspīlējumi un saiknes, kā arī konflikti starp vīrišķo un sievišķo.

Ralfs Elisons – “Neredzamais cilvēks”
Ralfa Elisona novele “Neredzamais cilvēks” stāsta par afroamerikāņu vīru, kura ādas krāsa padaru viņu neredzamu. Šis darbs pirmo reizi tika publicēts 1952. gadā, stāstot par sociālām un intelektuālām problēmām, ar kurām 20. gadsimta sākumā saskārās afroamerikāņi.

Homērs – “Odiseja” un “Iliāda”
“Odiseja” ir episka poēma, kas sacerēta 9. vai 8. gadsimtā pirms mūsu ēras, savukārt “Iliāda” ir otrs lielākais Senās Grieķijas Eposs, kas tapis vēl agrāk un ko arīdzan sarakstījis aklais dzejnieks Homērs.

Džeina Ostina – “Lepnums un aizspriedumi”
Džeinas Ostinas darbs “Lepnums un aizspriedumi” pirmo reizi tika publicēts 1813. gadā. Romāna darbība norisinās 19. gadsimta sākumā, Anglijā, bet tā pamatā ir stāsts par piecām Benetu meitām un bagāto vecpuisi Binglija kungu, kas tikko nopircis kaimiņu māju, un viņa draugu Dārsija kungu.

Dante Aligjēri – “Dievišķā komēdija”
“Dievišķā komēdija” ir monumentālā poēma, ko Dante Aligjēri rakstīja no 1308. gada līdz pat savai nāvei 1321. gadā. Poēmas tēlainību un alegorisko skatu uz pēcnāves dzīvi var uzskatīt par Romas Katoļu baznīcas viduslaiku filozofijas kulminācijas punktu. Darbu veido trīs daļas – Inferno, Purgatorio un Paradiso, kas apskata elli, šķīstītavu un paradīzi.

gramatas lasisana

10 iemesli, kādēļ vajadzētu lasīt grāmatas

Nez, kādēļ atrast laiku, lai palasītu jaunumus sociālajos tīklos, ir daudz vienkāršāk nekā atvēlēt laiku, piemēram, grāmatas palasīšanai? Protams, kā zināms, grāmatas lasīšana pieprasa daudz lielāku koncentrēšanos nekā nepiespiesta un izklaidējoša jaunumu lasīšana sociālajos tīklos, bet pats interesantākais ir tas, ka šo koncentrēšanās spēju ir iespējams attīstīt tieši ar grāmatu lasīšanu. Skaidrs, ka koncentrēšanās spēju attīstīšana nav vienīgais labums, ko sniedz grāmatu lasīšana. Kādi ir pārējie ieguvumi no grāmatu lasīšanas? Turpiniet lasīt un iepazīstieties ar 10 iemesliem, kādēļ ikvienam no mums vajadzētu atvēlēt vairāk laika grāmatu lasīšanai.

1. Lasīšana stimulē prātu
Interesanti, bet prāts ar neko īpaši neatšķiras no fiziskā ķermeņa – arī prātam ir nepieciešama aktīva darbība un regulāri treniņi, lai tas allaž būtu labā formā. Grāmatu lasīšana uz prātu iedarbojas līdzīgi kā puzles likšana un galda spēles, un, kā atklājuši pētnieki, tā var pasargāt cilvēku no Alcheimera slimības attīstības.

2. Lasīšana mazina stresu
Vienalga, vai jums ir stress, kas radies darbā vai savstarpējās attiecībās, tas izzūd, tiklīdz jūs sākat lasīt grāmatu, jo grāmata, līdzīgi kā citas izklaides, palīdz aizmirst negatīvās domas un atbrīvoties no spriedzes.

3. Lasīšana sniedz zināšanas
Neatkarīgi no tā, kāda tipa grāmatu jūs lasāt, viss, ko jūs tajā izlasāt, kādreiz dzīvē var jums noderēt. Jo vairāk jūs zināt, jo lielāka ir iespēja, ka jūs tiksit galā ar it visiem dzīves izaicinājumiem, ar kuriem sastapsities savā dzīves ceļā. Turklāt zināšanas ir tā vērtība, ko jums neviens un nekad nevarēs atņemt.

4. Lasīšana papildina vārdu krājumu
Nav noslēpums, ka jo vairāk tiek lasīts, jo plašāks veidojas mūsu vārdu krājums. Vārdu krājums palīdz gūt sasniegumus karjerā, kā arī sniedz lielāku pārliecību par sevi. Tāpat tiem, kas daudz lasa grāmatas, ir daudz vieglāk apgūt dažādas svešvalodas.

5. Lasīšana uzlabo atmiņu
Kad mēs lasām grāmatas, mēs gribot, negribot atceramies grāmatā pieminētās vietas, tēlus, vārdus un citus apstākļus. Šādā veidā mēs, pašiem to nemaz nemanot, gan iepriecinām sevi, gan uzlabojam savu atmiņu.

6. Lasīšana uzlabo analītiskās spējas
Jo vairāk grāmatu mēs izlasām, jo biežāk spējam paredzēt notikumu gaitu arī citās grāmatās, jo attīstās mūsu kritiskā domāšana, kā arī analītiskās spējas. Lasot grāmatas, mūsu prāts ielāgo detaļas, kas vēlāk noder arī citu grāmatu un dzīves notikumu analīzē.

7. Lasīšana uzlabo koncentrēšanās spējas
Mūsdienās, kas ir tehnoloģiju un informācijas laikmets, mūsu uzmanība tiek vērsta neskaitāmi daudz virzienos. Tā, iespējams, nešķiet, tomēr mūsu prātam tas ir ārkārtīgi liels stress, kas arī pazemina mūsu darba produktivitāti. Bet grāmatas lasīšanas laikā mūsu prāts koncentrējas tikai uz stāstu. Ja neticat, pamēģiniet 15-20 minūtes pirms došanās uz darbu palasīt grāmatu, un jūs redzēsit, ka jums būs daudz vieglāk koncentrēties darbam.

8. Lasīšana uzlabo rakstīšanas prasmes
Tā kā grāmatu lasīšana papildina vārdu krājumu, tad tā uzlabo arī rakstīšanas prasmes. Jo plašāks ir vārdu krājums, jo vieglāk ir izteikties arī rakstiski.

9. Lasīšana sniedz iekšēju mieru
Grāmatu lasīšana, kā zināms, ir viens no atpūtas veidiem, kas vairo iekšējo mieru. Kā pierādīts, garīgu tekstu lasīšana nomierina cilvēku, pazeminot arī tā asinsspiedienu, bet pašattīstības grāmatas spēj uzlabo cilvēka garastāvokli, palīdzot tikt galā ar dažādiem dzīves izaicinājumiem.

10. Lasīšana izklaidē
Nav noslēpums, ka grāmatas ne tikai spēj sniegt iekšēju mieru, bet arī izklaidēt. Mūsdienās ir pieejamas visdažādāko žanru grāmatas, kas piemērotas lasītājiem dažādos vecumos.

bernu gramatas

10 veidi, kā motivēt bērnu lasīšanai

Kā rāda pieredze, bērnus, kuriem patīk lasīšanas process kā tāds, ir vieglāk iemācīt lasīt, jo šie bērni jau zina, ka lasīšana var būt baudāma, informatīva, kā arī noderīga. Šie bērni zina arī to, ka vārdiem un attēliem, kas redzami grāmatā, ir jēga. Šiem bērniem parasti ir daudz pozitīvu asociāciju ar grāmatām un lasīšanu vēl pirms tie ir sākuši mācīties lasīt, lai spētu patstāvīgi atkodēt skaņas un burtus vārdu veidošanai. Turpinājumā iepazīstieties ar 10 veidiem, kas var palīdzēt motivēt jūsu bērnu iemīlēt lasīšanu.

1. Katru dienu, visu dienu lasiet kopā. Jūs varat lasīt vienu grāmatu kopā vai lasīt katrs savu grāmatu atsevišķi, tomēr jums jābūt kopā. Tāpat jūs varat lasīt viens otram grāmatu balsī vai lasīt to pie sevis. Ir jāpanāk tas, ka bērns saprot, ka lasīšana var būt baudāma un atslābinoša. Ir būtiski šo kopīgo lasīšanu ieviest kā tradīciju, gluži kā vakara pasaciņas lasīšanu pirms miega.

2. Kad lasāt kopā, lasiet ar interesi un entuziasmu, ja arī jūs zināt grāmatas saturu no galvas. Ja jūs lasīsi garlaikoti un neieinteresēti, diez vai ka arī jūsu bērns būs ieinteresēts to izlasīt.

3. Lasiet ar mērķi. Vienalga, vai tā ir recepte, kuru jūs vēlaties izmēģināt, pārtikas produktu avīzīte, kad jūs plānojat pirkumus veikalā, vai instrukcija sekcijas salikšanai – lasiet to tā, lai jūsu bērns saprastu, ka lasīšana ir noderīga.

4. Pārvērtiet lasīšanu spēlē. Sarūpējiet, piemēram, ēdienkarti no kādas ēstuves, sabiedriskā transporta kustības sarakstu, pilsētas karti, telefonu grāmatu vai žurnālu uzgaidāmajā telpā pie ārsta – šie ir materiāli, kas lieliski noder nepiespiestai un izklaidējošai lasīšanai.

5. Dažādās mājokļa vietās izvietojiet dažādus lasāmos materiālus. Šķietami nevietā novietoti lasāmie materiāli piesaistīs uzmanību un izraisīs interesi izlasīt, kas uz tiem ir rakstīts.

6. Regulāri apmeklējiet bibliotēkas un grāmatnīcas, lai kopīgi izvēlētos jaunu lasāmvielu.

7. Kopīgi lasiet dažādus grāmatu, žurnālu, avīžu un citu materiālu virsrakstus.

8. Izvēlieties grāmatas, kuru tēmas, tēlu un notikumi varētu būt jūsu bērnam saistoši, nevis tādas, kas šķiet interesantas un izlasīšanas vērtas tikai jums.

9. Pārliecinieties, ka jūsu bērns regulāri redz, ka arī jūs bieži vien nododaties lasīšanas priekam vienatnē. Tas palīdzēs bērnam novērtēt lasīšanas nozīmi cilvēka ikdienas dzīvē. Lasot bērns ir jāpārliecina, ka lasīšana ir lielisks veids kā iegūt informāciju, izklaidēties un atpūsties. Jūs nevarat nelasīt un likt bērnam to darīt – jums ir jārāda piemērs.

10. Puiku vecākiem ir jārūpējas par to, lai tēvs vai kāds cits vīriešu dzimuma pārstāvis no ģimenes arīdzan tiktu iesaistīts lasīšanas aktivitātēs, jo puikām tēvi un / vai brāļi nereti ir autoritātes, no kurām tie ņem piemēru.